Balles deju terminoloģijas jautājumi

Kādēļ Latvijas Balles deju asociācija cīnās par vārda „balle” sākotnējās nozīmes atjaunošanu?


Latvijas Balles deju asociāciju mazāk interesē tikai un vienīgi teorētiskas skaidrības sasniegšana jautājumā par vārdu zinātniski pareizajām nozīmēm. LBDA vēlme nav arī liegt vārda „balle” nepareizu lietošanu tantei uz ielas vai tramvajā. Mūsu mērķi ir ar reālu un tīri praktisku nozīmi.


Pirmkārt, mēs vēlamies panākt, lai valsts valodu aprūpējošās institūcijas ieteiktu Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram (LPTAC) palīdzēt Latvijas Balles deju asociācijai (LBDA), kura cīnās, lai reklāmās, TV, radio un preses relīzēs un pasākumu aprakstos ballīte netiktu jaukta ar balli. Jautājumam ir ne tikai valodniecisks, bet arī finansiāli juridisks aspekts. Balles dejas un balles mūsdienās ir pakļautas preču – naudas attiecībām. Balles rīkošana un balles deju mācīšana ir kļuvušas par pakalpojumu, par ko patērētājs maksā naudu. Cilvēki veselu gadu iet balles deju kursos, šuj vakartērpus, lai dotos uz Banku augstskolas vai citur rīkoto  „balli”. Tur viņš redz, ka valsi, tango un fokstrotu tur muzikanti nespēlē un publika nedejo, bet uzaicinātie viesmākslinieki demonstrē hip-hop, breiku, vai varbūt kādā citā „ballē” pat tverku vai go-go deju. Līdz ar to viņš kursos mācīto dejot „ballē” nevar. Cilvēks jūtas piekrāpts un prasa balles deju skolotājam atmaksāt kursu dalības maksu, jo pēc balles deju kursu beigšanas, „ballē”, dejot viņš nevarēja. Vai arī otrādi, prasa „balles” rīkotājam atmaksāt biļetes vērtību, jo saprata, ka „uzķēries” uz maldinošu reklāmu.


Pašlaik esam vairākkārt saskārušies ar situācijām, kad LBDA un balles apmeklētāji iebilst pret neatbilstošu reklāmu, kas skaidri maldina patērētāju, bet LPTAC atbild, ka, balstoties uz vārda „balle” vārdnīcas (MLVV) skaidrojumu, viss ir kārtībā. Tā var aiziet līdz bezjēdzībai. Neprasām, lai valodas institūcijas pašas vai kāds cits kontrolētu visus reklāmas tekstus un pasākumu norisi. LBDA pati atklās (un dara to jau vairākus gadus) neatbilstošos vārda balle lietošanas gadījumus un par to labprāt informēs ikvienu nezinošo runātāju vai rakstītāju, kā arī ieteiks, kur viņiem griezties, lai noskaidrotu patiesību. Tāpēc nepieciešama LBDA un valodas institūciju – Valsts valodas centra, Terminoloģijas komisijas un Latviešu valodas skaidrojošo vārdnīcu redakciju sadarbība un vienota nostāja.


Otrkārt, vēlamies, lai valodniecības, izglītības un kultūras jomas speciālisti palīdzētu nepieļaut, ka augstākās izglītības iestādēs un ģimnāzijās, kā arī kultūras iestādēs afišās diskotēkas, tusiņi, burziņi un ballītes tiek dēvētas par ballēm, tur palīdzīgu roku varētu sniegt Augstākās izglītības padome, Rektoru padome sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, un Kultūras ministriju, kā arī ar Valsts valodas centru un Terminoloģijas komisiju. Šāda palīdzība nav vajadzīga pašai LBDA kā tādai, bet gan tieši tiem kulturālajiem skolēniem, studentiem, jauniešiem, kuri vēlas kulturāli atpūsties, kulturāli svinēt svētkus, un mūsu pieredze liecina, ka tādu ir daudz. Ir ļoti slikti piespiedu kārtā šajos labākajos skolēnos, studentos iznīcināt tieksmi uz kulturālu uzvedību un vēlmi apmeklēt kulturālus pasākumus. Pēc tam paši jaunatnes audzinātāji brīnās, kāpēc jaunieši neapmeklē simfoniskās mūzikas koncertus, operu, baletu, teātrus un citus saturīgus un kvalitatīvus pasākumus. Kāpēc lai viņi to darītu, ja viņiem visiem, arī tiem, kas to nevēlas, jau no skolas sola tiek uzspiesta nekulturālākās jauniešu daļas sliktā gaume un galēji vienkāršotas, pat primitīvas uzvedības normas un viņi pie tām tiek, pašiem negribot, pieradināti?


Ja balle saistās ar uzvedības kultūru saskarsmē, inteliģenci, kas savā būtībā ir saistīti ar virkni uzvedības noteikumu un liegumu, tad ballītē nekādu ierobežojumu nav. Vārdi aristokrātija un inteliģence, kas automātiski saistās ar vārdu „balle” nes sevī tik milzīgu pozitīvas enerģijas lādiņu, ka balles tiek minētas vai katrā grāmatā par labu uzvedību, etiķeti, uzvedības kultūru saskarsmē. Un tā tas ir arī šodien, 21. gs. izdotajās grāmatās, kuras atklāj smalkākās uzvedības kultūras nianses saskarsmē. Tātad arī šodien ir cilvēku loks kuri šīs grāmatas lasa, un kuriem kulturālas uzvedības prasme saskarsmē ne tikai interesē, bet ir pat ļoti svarīga.


LBDA vēlas palīdzēt nodrošināt tādu kā kulturālās uzvedības saliņu, par ko mēģinām informēt sabiedrību, kā arī aizstāvēt tiesības uz tādas pastāvēšanu. Eiropas pieredze liecina, ka var rīkoties atšķirīgi no Latvijā pieņemtās prakses. Piemēram, Austrijā skolās nekādas diskotēkas netiek rīkotas. Tajā vietā valsts mācību iestādes rīko īstas balles. Katru gadu pasaules trešajā lielākajā balles zālē Hofburgas pilī notiek tieši skolu un augstskolu jaunatnei domāta balle, ko rīko populārākā Vīnes Elmayer deju skola. Pie mums skaistas balles Mazajā ģildē jau vairākus gadus rīko Rīgas skolēnu dome, tātad tas ir iespējams arī Latvijā, vajag tikai gribēt.


Ļoti bieži atkārtojas situācijas, ka tiek reklamēta balle, bet praktiski tās vietā, tiek sarīkota ballīte. Ballītes nosaukšana par balli būtībā nozīmē nekulturālas uzvedības perēkļa nepelnītu paaugstināšanu un nosaukšanu par smalkākās kulturālās uzvedības normu nesēju. Tā rezultātā kulturālās uzvedības noteikumu ievērotāji tiek piesmieti, noniecinātas vecāku ieaudzinātās uzvedības normas, tiek veicināta nekulturāla uzvedība sabiedriskajā saskarsmē, tādējādi veidojas ķēdes reakcija, kas iesniedzas cilvēku attiecībās, ģimenēs, veicinot negāciju attīstību.


Ģimnāzijās un augstskolu fakultātēs tiek rīkotas ballītes, kuras tiek nosauktas par ballēm. Aizrādot rīkotājiem par pasākuma neatbilstību reklāmai, naidā pret LBDA tiek vīstītas dūres, draudēts ar tiesu darbiem un skandēts – kā mēs gribēsim, tā savu „balli” nosauksim. Jaunajai paaudzei – topošajai Latvijas inteliģencei tiek agresīvi uzspiesta izkropļota izpratne par pašu kulturālāko sabiedrisko pasākumu – balli, ka tā esot tas pats, kas ballīte, diskotēka vai „tusiņš”. Ja pat augstskolās ballītes lepni tiek sauktas par ballēm, tad vēlāk šis, šķībais uzskats triumfē - tas ir dzirdams masu mēdijos - TV, radio un lasāms presē un interneta portālos, visur.


Jautājumam ir ne tikai morāli ētiskā, bet arī tīri praktiskā, finansiālā puse. Cilvēki izdod ne mazu naudu balles biļetēm, pērk kurpes, smokingus un vakarkleitas, veido frizūras, utt. Ierodoties pasākumā, konstatē, ka ir piekrāpti, reklamētās balles vietā ir nokļuvuši ballītē, bet rīkotāji biļešu naudu atgriezt atsakās, jo „balle” esot tas pats, kas „ballīte”. Patērētāju aizsardzības birojs palīdzēt nespēj, jo nevienā mūsdienu latviešu valodas skaidrojošā vārdnīcā terminu „balle” un „ballīte” skaidrojumā nav redzams, ar ko šie 2 pasākumi atšķirtos. Līdz ar to, ballītes nosaukšanai par balli nav lokāls, teorētisks raksturs, bet praktisks un daudz globālāks - kā tad, ja debesskrāpim iestrādātu šķībus pamatus. Ceram, ka valodas speciālisti, kultūras un izglītības darbinieki neuzskata, ka, piemēram, vārds „mātīte” nozīmē to pašu, ko „māte”, un „tēviņš” to pašu, ko „tēvs”, utt., bet iestājas par vārdu pareizu, jēgpilnu un atbilstīgu lietošanu publiskajā un oficiālajā saziņā. Tātad būtu jāatšķir arī „ballīte” no „balles”


Nav pareizi, ja visi sarīkojumi publiskajā saziņā un reklāmās tiek dēvēti par ballēm. Nepieciešams lietot arī citus - pasākumu būtībai atbilstošus nosaukumus, piemēram – svētki, bankets, koncerts, skate, konkurss, atpūtas vakars, deju vakars, dejas, ballīte, burziņš, utt. Latviešu valoda ir bagāta, un to nevajag tīši noplicināt, kā tas pēdējā laikā ir vērojams reklāmu virsrakstos un mārketingā, kur visi pasākumi tiek saukti vienādi – „balle”.


Deju speciālistu nozares valodu mēs mainīt nelūdzam, jo tas nav vajadzīgs - balles deju speciālisti paši savā vidē vārdu „balle” lieto pareizi, lieliski zina un saprot, ar ko atšķiras balles no koncertiem, sporta deju sacensībām vai kantrī deju vai līnijdeju vakariem, diskotēkām, smagā metāla vai roka ballītēm, utml., kā arī, ar ko atšķiras sporta dejas no balles dejām


Mēs nevienam nelūdzam reglamentēt tautas sarunu valodu, jo saprotam, ka tas nav valodnieku, skolotāju vai kultūras darbinieku spēkos. Mēs tikai prasām, lai viņi paši lietotu vārdus atbilstoši to jēgai. Jebkurš tēvs vai māte zina, cik ātri un viegli viņu bērniem pielīp nevēlami žargona vārdi, un cik grūti pēc tam ir no tiem atbrīvoties. Līdzīgi ir ar visu sabiedrību. Nepareizību ieviest ir viegli, bet to izlabot – grūti. Tieši tādēļ uzskatām, ka tām personām, žurnālistiem, kuru pamatdarbs ir masu saziņas līdzekļi, mārketinga un reklāmas speciālistiem, skolotājiem un kultūras darbiniekiem, kā arī latviešu valodas vārdnīcu autoriem noteikti jāņem vērā LBDA rekomendācijas. Valoda nekad nav sastingusi, tā visu laiku atrodas nemitīgā attīstības procesā. Ir skaidrs, ka masu saziņas līdzekļu pozitīva vai negatīva ietekme var valodas attīstības procesu ievirzīt vēlamākā, vai arī nevēlamākā gultnē. Vai tad tiešām mūsdienās žurnālistiem un reklāmu izplatītājiem ir atļauts viss? Nevaram iedomāties stāvokli, ka Valsts valodas centra un Terminoloģijas komisijas lēmumi un pareizas terminu definīcijas vārdnīcās absolūti nespētu ietekmēt masu saziņas līdzekļu žurnālistu un reklāmas speciālistu, skolotāju un kultūras darbinieku valodas lietošanas paradumus, un caur tiem arī tautas valodu, jo tādā gadījumā vispār zūd šo valstisko valodniecības institūciju jebkāda ietekme uz valodu, un līdz ar to, lielā mērā zūd arī pati to pastāvēšanas jēga.


Vēsturiskā skatījumā, diemžēl vārda „balle” attīstība ideoloģiski politisku iemeslu dēļ ir savulaik tikusi mērķtiecīgi ievirzīta aplamā gultnē, un mēs lūdzam visu, gan valstisko, gan nevalstisko institūciju palīdzību, lai viņu kompetences ietvaros mēģinātu situāciju labot. Uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai dažādu sarīkojumu nosaukumos, reklāmās, preses relīzēs un citās mārketinga aktivitātēs tiktu precīzi atklāta reklamēto pasākumu būtība, nevis apmeklētāji tiktu tīši maldināti.

 

Uzskatām, ka ir absolūti nepieņemami par balli nosaukt jebkuru pasākumu, jebkuru koncertu, vai ļaužu pulcēšanos, kas ir komerciālo masu pasākumu mārketingā bieži piekopta prakse. Minēšu dažus piemērus. Tūrisma firma „Impro” rīko „balli” bez dejošanas (pareizāk, firmas klientu tikšanos) Ķīpsalas hallē uz grīdas, kas klāta ar vorsalīna segumu. Pēc LBD aizrādījuma, gods kam gods, atvainojās un turpmāk lieto savam pasākumam precīzāku nosaukumu. Latvijas Radio 2 rīko popmūzikas un šlāgeru „balli” (pareizāk – koncertu) sporta arēnā „Rīga” uz betona grīdas. Uz LBDA aizrādījumu atbild, ka vārdnīcā esošais balles definējums viņiem dodot tiesības savu koncertu saukt par balli, un viņi negrasās kaut ko mainīt. Banku augstskola rīko „balli” pagrabā rokmūzikas pavadījumā (pareizāk – diskotēku). Nekas tāds, kas kaut attāli atgādinātu dejošanu ballē, te nenotiek. – tai vietā notiek kokteiļu malkošana un rokmūzikas klausīšanās, breika deju demonstrējumu skatīšanās. To pierāda pašu rīkotāju Internetā publicētās fotogrāfijas, kur nekāda apmeklētāju balles deju dejošana nav redzama. Līdzīgus piemērus varētu minēt vēl un vēl. Esam pārliecināti, ka latviešu valoda ir pietiekami bagāta, lai katram no šiem pasākumiem, ja apmeklētājiem dejot tajā nav paredzēts, atrastu tieši tam piemērotu apzīmējumu. Pasākumu apzīmēšanai „Jaungada balle” vietā, ja tajā dejas nav paredzētas, var lietot „Jaunā gada sagaidīšana” vai „Jaungada ballīte”, „Jaungada sarīkojums”, „Jaungada atpūtas vakars”, „Jaungada ballīte kantrī ritmos”, un tamlīdzīgi. Nosaukuma „masku balle” vietā, ja tajā nenotiek dejas, var lietot vārdu „karnevāls” vai „maskarāde”. Tas pats attiecas uz vārdu „zaļumballe”. Tajā ir jābūt publikas dejošanai. Ja dejošana nenotiek, tad jālieto cits nosaukums – „dārza svētki”, „viesības zaļumos” un tā tālāk.

Mums nav nekādu iebildumu pret vārdu „viesības” „ballīte” „deju vakars”, „dejas” un tamlīdzīgu, nosaukumu lietošanu, tieši otrādi, mēs esam par to, lai šie vārdi tiktu lietoti plašāk, lai ar tiem tiktu apzīmēti visi tie pasākumi, kuri nekvalificējas nosaukumam „balle” Īpaši nepieļaujami ir sarīkojumu un pasākumu reklāmās vārdu „viesības”, „bankets”, „ballīte”, „koncerts”, „skate”, „deju vakars”, „dejas” vietā vienmēr lietot „balle” tādēļ, ka šāda rīcība maldina pasākumu apmeklētājus.

Iemesli, kāpēc pareiza terminoloģijas lietošana ir tik svarīga, ir iedalāmi vairākās grupās:

  • Zemas kvalitātes šlāgeru, popmūzikas un rokmūzikas grupas savās reklāmās izmanto vārdu ‘balle’, jo vēlas pievilkt vairāk apmeklētāju un palielināt kases ienākumus, kaut patiesībā nespēj nospēlēt pat valsi. Zaudētāju lomā nokļūst tās grupas, kas tiešām spēj kvalitatīvi atskaņot balles deju pavadījumus (jo šādu deju programmu sagatavošana prasa augstāku kvalifikāciju un zināšanas, līdz ar to ir jāiegulda vairāk darba). Deju mūziku atskaņot neprotošās grupas, un viņu apskaņoto pasākumu rīkotāji taču varētu izmantot citus nosaukumus, piemēram, „šlāgeru mūzikas deju vakars”, „popmūzikas deju vakars”, „kantrī deju vakars”, „līnijdeju vakars” vai ”dejas rokenrola ritmos”, „dejas disko ritmos”, „dejas hip-hop ritmos”. Uzskatām, ka termini „dejas” un „deju vakars” ir noniecināti un aizmirsti pilnīgi nepamatoti. Vārdu pakāpeniska zaudēšana nozīmē valodas noplicināšanu. Agrāk deju sarīkojumi tika saukti šādos nosaukumos ļoti bieži, tagad jebkurā gadījumā vairs tiek lietots tikai un vienīgi vārds „balle”. Domājams, tas notiek tāpēc, ka spēlēt ballē, un aiziet uz balli joprojām ir prestiži (jēdziens arī mūsdienās vēl arvien ietver sevī pretenzijas uz prasmi labi dejot un spēlēt kvalitatīvu mūziku), bet aiziet uz ‘deju vakaru’ vai tikai ‘dejām’, vai nospēlēt ‘ballīti’ - ne visai. Ikviens grib nepiepūloties ievietot pats sevi pēc iespējas augstākā „plauktiņā”.

  • Mums zināmi daudzi konkrēti gadījumi, kad apmeklētāji, mūsu asociācijas biedri, dodas uz izreklamēto „balli”, piemēram, ”balli” arēnā „Rīga”, uzšuj vakarkleitu, nopērk jaunas deju kurpes, apmeklē frizieri, kosmetologu un manikīru, bet nokļūst „ballītē”, kur viņiem aptumšotā sporta arēnā pie rokmūzikas lāzeru zibšņu gaismā turpat blakus uz betona seguma neveikli un neestētiski „stampā” džemperī, džinsos un zābakos tērpts „dejotājs”, no kura dveš alkohola aromāts. Cilvēki ir ļoti neapmierināti, un vairākkārt ir iesnieguši sūdzības Patērētāju aizsardzības birojam par krāpšanu. Diemžēl birojs nevar viņiem palīdzēt, jo Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā vārds „balle” nav skaidrots pareizi, bet Latviešu Konversācijas vārdnīcā doto precīzo balles definīciju  centrs neņem vērā, jo Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca ir hronoloģiski tuvāka mūsdienām, tātad it kā „uzticamāka” un „pareizāka”.

  • Ir iespējams arī pretējais variants – kāda dāma var iedomāties, ka uz balli Rīgas Latviešu biedrībā vai Melngalvju namā (kur saskaņā ar ballēs pieņemto apģērba kodu, dāmām jāierodas garajās vakarkleitās, bet kungiem tumšajos uzvalkos) var ierasties tāpat kā Banku augstskolas „ballē” - minisvārkos, topiņā un zābakos, un justies pievilta, jo viņa ir sapratusi, ka uz visām ballēm var ierasties tādā pašā izskatā, kā uz „balli” naktsklubā. Šādus gadījumus arī esam pieredzējuši ne vienu reizi vien. Viesi no ārzemēm, virsnieki, politiķi un diplomāti ir pārsteigti, sastopot piemēram, mūsu Virsnieku vai Labdarības klubu ballē atsevišķas dāmas, kas ģērbušās gluži kā vieglas uzvedības meičas.

  • Daudzi cilvēki vēlas mācīties dejot. Rīgā un novados reklamējas daudzi deju kursi. Neprecīza terminoloģija kursu reklāmās nereti liek cilvēkiem vilties, izvēlētajos kursos neatrodot to deju veidu, ko ir gribējies apgūt, jo kursu nosaukumi bieži ir maldinoši, un neatbilst kursos mācītajam. Reklamējas „moderno deju kursi”, „klasisko deju kursi”, „sarīkojumu deju kursi”, „balles deju kursi”, „sporta deju kursi” un vienkārši „deju kursi”. Atceros vienu kuriozu gadījumu, kad mūsu asociācijas biedrs, vīrietis pusmūžā Andrejs Deniņš bija vēlējies iemācīties dejot valsi, un devās uz „klasisko deju kursiem”. Liels bija viņa pārsteigums, kad ierodoties pirmajā nodarbībā, deju skolotāja iesāka stundu ar vārdiem: „Un tagad, lūdzu uzvelciet baleta puantes!”


Pareiza terminoloģija varētu palīdzēt izskaust iepriekš minētās nevēlamās parādības. Esam pārliecināti, ka precīzas terminoloģijas izstrādāšana un pareizas lietošanas veicināšana visās nozarēs, arī dejās, ir viens no valodniekus un kultūrizglītības darbiniekus pārstāvošo institūciju veicamajiem darbiem. Galvenais uzdevums – palīdzēt ieviest skaidrību terminu definīcijās dažādās vārdnīcās – vispirms literārās valodas vārdnīcā (tezaurā), un pēc tam arī sinonīmu vārdnīcā, pedagoģijas terminu vārdnīcā un daudzās citās.

Nobeigumā gribas pastāstīt par mūsu  dažu Balles deju asociācijas biedru sarunu pagājušajā Labdarības klubu ballē ar balles patronesi eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Viņa atcerējās, ka savā laikā, strādājot augstskolā Kanādā, viņas darba pienākumos ir ietilpusi arī baļļu organizēšana. Uz jautājumu, kā viņa, pārzinot Eiropas un Amerikas pieredzi un tradīcijas, vērtē Latvijas baļļu pašreizējo līmeni. Viņas atbilde skanēja: „Latvijai šajā jomā līdz Eiropas līmenim vēl ir ilgs ceļš jāiet”. LBDA aicina valodniekus, skolotājus un kultūras darbiniekus, pielikt arī savu roku, lai Latvija šo ceļu varētu noiet pēc iespējas ātrāk!

©Latvijas Balles deju asociācija 2015