◣ Deju terminu vārdnīca

Akcents – uz noteiku mūzikas takts sitienu izdarītais uzsvars, kas to padara stiprāku vai skaļāku nekā pārējie. Primārais akcents parasti atrodas uz pirmā takts sitiena. Dažkārt taktī var būt vairāki akcentētie sitieni. Sekundārais akcents mēdz atrasties uz 3. takts sitiena.Dažās dejās akcents ir uz 2 vai 4 takts sitiena.

Angļu jeb starptautiskais deju stils – unificēts un pilnībā standartizēts sacensību (turnīru) dejas veids, kas radies Anglijā un sākot ar 1920‑tajiem gadiem izplatījās visā pasaulē. Ietver dejas: lēno valsi, tango, Vīnes valsi, lēno fokstrotu, kvikstepu, sambu, ča-ča-ča, rumbu, pasodobli un džaivu.

Amerikas deju stilssacensību dejas veids, kas radies ASV. Salīdzinot ar angļu stilu,  tas ir mazāk unificēts, atstāj lielākas iespējas dejotāju individualitātes izpausmēm, saglabājis visvienkāršākās figūras, līdz ar to vairākas no tām ir piemērotas sabiedriskajam dejām. Ietver dejas: lēno valsi, tango, Vīnes valsi, lēno fokstrotu, pībodiju, ča-ča-ča, rumbu, svingu, mambo, merengi un bolero.

Angļu valsis  lēnais valsis.

Apvienojums  atsevišķo dejas figūru virknējums iepriekš noteiktā secībā („ķēdīte”).

Argentīnas tango – sabiedriskā deja. Pirmais tango veids ir radies Argentīnā, saplūstot kubiešu habanērai un Argentīnas milongai.

Arkas grieziens – viena no partneriem zemrokas grieziens, kura laikā  viņš virzās zem sadoto kunga kreisās un dāmas labās roku izveidotās arkas. Dāmas arkas griezienā griežas pa labi, bet kungi – pa kreisi.

Auguma līnijas  iedomātas līnijas, ko telpā veido dejotāja auguma sāni, centrālā ass kopā ar galvu, rokas un pleci vai kājas.

Auguma pretkustība – ķermeņa rotācijas sagatavošana, iegriežot vajadzīgajā virzienā auguma augšdaļu attiecībā pret kājām. Auguma pretkustība iegriež soļojošai kājai pretējo plecu un gurnu kājas kustības virzienā.

Auguma pretkustības pozīcija – kāju un pēdu stāvoklis, kurā kāja atrodas šķērsām augumam, bet abu pēdu garenasis atrodas uz vienas līnijas vai arī ir pārliktas pāri viena otrai

Atbalsta kāja (pēda) – tā, uz kuras patreiz atrodas auguma svars. Dejās auguma svars gandrīz vienmēr atrodas tikai uz vienas pēdas, otra pēda ir brīva no auguma svara.

Ārējā kāja vai roka – tā kāja vai roka, kas atrodas tālāk no partnera.

Ārsāniskā pozīcija/solis – soļa izpildīšana slēgtajā satvērienā garām partnera labajam sānam. Solis ir jāizpilda auguma pretkustības pozīcijā.

Ātrs solis – solis, kuru izpilda uz vienu takts sitienu, piemēram lēnajā valsī (123) katrs solis ir ātrs. Ja solis ilgst divus takts sitienus, to sauc par lēno soli.

Balanss – spēja saglabāt līdzsvaru.

Balle  - ir formāls un svinīgs deju izrīkojums, kas no citiem sarīkojumiem atšķiras ar lielāku spožumu, stingrāku etiķeti, un kurā apmeklētāji dejo valsi, fokstrotu, tango un citas klasiskās pāru balles dejas. 1950.- tajos gados vārda "balle" lietošana publiskajā saziņā Padomju Latvijā tika aizliegta un vārds "balle"tika aizstāts ar vārdu "sarīkojums". Balle tajā laikā skaitījās buržuāziskā dzīves veida palieka.

Balles dejas vai mūslaiku  balles dejas,  sinonīmi ir salona dejas, un viesību dejas, ir rekreācijas deju kategorijai piederošas vienkāršas klasiskās pāru dejas ar improvizācijas tipa horeogrāfiju, ko apmeklētāji savam priekam un atpūtai dejo ballēs, un kuras var dejot arī deju vakaros. Tās ir soļojošas vai rotējošas dejas, kas radušās 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā Eiropā vai Ziemeļu Amerikā, un savu galīgo veidolu ir ieguvušas Anglijā līdz 1935.gadam. Balles dejas ir lēnais valsis, (angļu) tango, Vīnes valsis, fokstrots un kviksteps

Ballīšu, jautrības un mikseru dejas - ir rekreācijas dejas ar fiksētu horeogrāfiju, vai nu horeogrāfu radītas, vai arī veidotas uz dažādu tautu deju bāzes, piemēram: putniņu deja, letkiss, sirtaki, makarena, lambetvoks, bumsedēze, u.c.. Šīs dejas var dejot apļos, līnijās un pāros, mikseru dejas laikā notiek partneru maiņa. 

Baunss – šūpojoša auguma kustība augšup un lejup, kas raksturīga dažu deju izpildījumam. Nozīmīgākās baunsa dejas ir samba un džaivs un polka.

Blūzs – 1) mūzikas stils, sākot no 1925.gada. 2) improvizācijas deja pie lēnā fokstrota mūzikas.

Bosanova – sabiedriskā deja no Brazīlijas.

Bostons – Valša paveids, lēnā valša priekštecis, nodēvēts ASV pilsētas vārdā.

Brīvā kāja (pēda) – pēda uz kuras nav auguma svara un kura nepieskaras grīdai.

Bronzas pakāpe – sporta deju amatieru medaļu testu zemākā pakāpe, kas ietver katras dejas svarīgākās figūras, kuras mācās iesācēji, un kas domātas izpildīšanai sabiedriskajās dejās.

Ceremoniālās un sakrālās dejas - ir viena no 5 lielajām dejas formu kategorijām, tās ir dejas ko izmanto reliģiskos un vadoņu vai varoņu godināšanas rituālos.

Cilpas grieziens - viena no partneriem zemrokas grieziens, kura laikā  viņš griežas uz otru pusi no sadoto kunga kreisās un dāmas labās roku izveidotās arkas. Dāmas cilpas griezienā griežas pa kreisi, bet kungi – pa labi.

Ča-ča-ča – sabiedriskā deja no Kubas, kuras raksturīgs elements ir 3 soļu šasē. sarežģīts dejas variants tiek dejots sporta deju sacensībās.

Deju vakars - ir sabiedrisks sarīkojums, kurā tiek dejotas rekreācijas dejas.

Dejas ceļa virziens – virziens pretēji Saules kustības virzienam pie debesīm (Ziemeļu puslodē); šajā virzienā kustas dejotāju plūsma apkārt zālei.

Dejas ceļš – iedomāta līnija, pa kuru deju pāri virzās apkārt zālei.

Dejas (soļu) ritms – ātro un lēno soļu kombinācija. Sabiedriskajās dejās ir vēlams, lai soļu ritmiskā kombinācija vienas dejas robežās nemainītos, bet regulāri atkārtotos. Piemērm, tango – lai atkārtotos ritma kombinācija LLAAL, LLAAL. Tas palīdz mazāk trenētiem dejotājiem ievērot dejas ritmu sabiedrisko deju situācijā.

Diskofokss - moderna roka un svinga grupas sabiedriska deja, ko izpilda pie disko stila mūzikas.

Diskotēka -  franču izcelsmes vārds, burtiskā tulkojumā – vieta, kur glabājas ieraksti (diski). Ikdienā ar šo vārdu apzīmē   vietu, kas paredzēta sarīkojumu dejošanai pie ierakstu mūzikas.

Diskotēku dejas - ir solo vai pāru rekreācijas tipa dejas, ko dejo diskotēkās, parasti  pie ierakstu mūzikasizplatītākie diskotēku dejošanas stili ir čarlstons, tvists, disko , hip-hop, breiks, regeatons, u.c. 

Dubultais satvēriens – Dejas satvēriens, kurā partneru abas rokas ir sadotas ar partnera rokām.

Džaivs - ir sporta deju Latīņamerikas deju programmas deja, tas faktiski ir maksimāli ātrs sabiedriskās dejas Austrumu krasta svinga variants. Ballē ir ieteicams džaiva vietā dejot vienkāršo svingu.

Džiterbags – Ziemeļu Amerikas izcelsmes sabiedriskā deja, ko dejo pie svinga vai džeza mūzikas.

Figūras daļa (sastāvdaļa, pamatelements ) – viens solis vai vairāku viens otram sekojošu soļu komplekts, kas ir raksturīgi un kopīgs vairākām dejām vai daudzām vienas dejas figūrām. 

Figūra – noteiktā virzienā un ritmā liktu dejas soļu sērija, kas veido nemainīgu, atpazīstamu un atkārtoti lietojamu  secību.

Fitnesa un terapeitiskās dejas  - ir viena no 5 lielajām dejas formu kategorijām, tās ir dejas ko izmanto fiziskās formas, garīgās un fiziskās veselības līdzsvara nostiprināšanā, piemēram, deju aerobika, DKT (deju un kustību terapija), u.c..

Fokstrots – Amerikas izcelsmes pāru balles deja, kuras pamatā ir gājiena solis.

Frāze – mūzikas skaņdarba daļa, kas ietver vienu pabeigtu muzikālo domu jeb „teikumu”. Frāze parasti sastāv no 2, 4 vai 8 taktīm, bet tā var būt arī garāka.

Frāzējums – skaņdarba iedalīšana muzikālajās frāzēs.

Gājiena (iešanas) solis – galvenais veids, kā cilvēks pārvietojas, pārnesot svaru no vienas kājas papēža uz pirkstgalu, tad uz otru kāju – atkal  no papēža uz pirkstgalu.

Grieziena apjoms – atsevišķa dejotāja vai pāra veiktā pagrieziena leņķis soļa vai figūras laikā, parasti tiek izteikts ar daļskaitli, kas norāda kāda daļa no pilna apgrieziena ir jāveic.

Grīdas pārvaldīšana – Spēja iekļauties vispārējā deju pāru kustības plūsmā uz deju grīdas, pāra spēja dejas laikā sekot līdzi situācijai, spēja izmantot brīvo grīdas laukumu, neuzgrūžoties citiem pāriem.

Hāstls – Pāru sabiedriskā deja, ko izpilda pie disko stila mūzikas. Hāstls radās ASV 1970-to gadu beigās. Mūsdienās ir pazīstami 2 hāstla varianti - 4 skaitļu un 3 skaitļu hāstls.

IDSF – Starptautiskā Sporta deju federācija – sabiedriska organizācija, kas apvieno valstu nacionālās sporta deju federācijas.

Iekšējā kāja vai roka – tā kāja vai roka, kas atrodas tuvāk partnerim.

ISTD – Impērijas Deju skolotāju biedrība (Lielbritānija)

Izspēriens – kājas saliekšana un pacelšana, kam parasti seko tās ātra iztaisnošana uz priekšu, nepārnesot uz tās auguma svaru.

Klāt pielikšanas solis – brīvās jeb nenoslogotās kājas pielikšana blakus atbalsta kājai un auguma svara pārnešana uz tās. Tas ir solis bez pārvietošanās pa dejas grīdu.

Klubu un naktsklubu dejas - ir rekreācijas tipa pāru dejas ar uzsvērti erotisku vai seksuālu raksturu, piemēram:  naktskluba divsolis, naktskluba lēnā deja, lambada, bačāta, zouk, u.c. 

Koncerta dejas - skat. Skatuviskās dejas!

Kontakts – partneru ķermeņu fiziskā kontakta punkti, kuros saskaras partneru plaukstas, rokas,lāpstiņas, augumu labā priekšpuse. Kontakts ļauj pārvadīt kustības sajūtas no viena partnera pie otra, sinhronizēt abu partneru ritmiskās auguma svara pārneses no vienas pēdas uz otru, brīdināt partneri par kustības uzsākšanu, apstāšanos vai griešanos. Viena no starptautiskā (angļu) stila standartdeju svarīgākajām iezīmēm.

Kontrbalanss – turoties viens pie otra ar sadotajām rokām, partneri nosveras projām viens no otra (vai arī sasveras kopā) ar vienādu spēku.

Kubiešu kustība – gurnu kustība, kas raksturīga galvenokārt Kubas izcelsmes dejām – rumbai, mambo un ča-ča-ča. Kubiešu kustības komponenti ir brīvās kājas gurna nolaišana un atbalsta kājas gurna rotācija uz priekšu un uz ārpusi.

Kustības virziens – dejotāja pārvietošanās virzieni attiecībā pret telpu (uz sienu, centru, vai dejas ceļu un dažādos diagonālos virzienos).

Kviksteps  - ir sporta deju standartdeju programmas deja, kas ir piemērota dejošanai sacensībās. Ballē kvikstepa dejošana ir ierobežota lielā kustības ātruma un sarežģīto g figūru dēļ. Ballē ir ieteicams kvikstepa vietā dejot ātru fokstrotu.

L – lēnā soļa simbols, kuru lieto ritma atgādinājumos, piemēram fokstrota figūru ritmā LLAA.

Latīņamerikas dejas - (pareizāk būtu teikt – Latīņu un Amerikas dejas) ir sporta deju sacensību programmas II daļa – tās ir 5 dejas, kas standartizācijas, modifikācijas, kodifikācijas un aprakstīšanas rezultātā ir radītas uz 4 Latīņu un 1 Amerikas tautu deju bāzes, zaudējot to rekreācijas funkciju. Tās ir: samba (radīta uz Brazīlijas deju bāzes), rumba un ča-ča (radītas uz Kubas deju bāzes), pasodoble (radīta uz spāņu deju bāzes) un džaivs (radīts uz Ziemeļu Amerikas afroamerikāņu deju bāzes).

Latīņu un Karību reģiona dejas, - ir rekreācijas pāru dejas, kas veidotas adaptācijas, rafinēšanas un modificēšanas procesā uz šī reģiona tautu deju (ielas deju) bāzes, piemēram: mambo, samba, salsa, ča-ča-ča, rumba, bolero, merenge, bosanova. 

Latīņu kustība – Kubiešu kustība.

Lēnais fokstrots - ir sarežģīta sporta deju standartdeju programmas deja, kas ir speciāli radīta sacensību vajadzībām. Ballē ir ieteicams lēnā fokstrota vietā dejot fokstrotu.

Lēns solis - solis, kuru izpilda uz diviem takts sitieniem, piemēram fokstrotā 1.un 2.solis solis ir lēns. Ja solis ilgst tikai vienu takts sitienu, to sauc par ātro soli.

Lēnais valsis - ir 3/4 taktsmēra rekreācijas deja, kas savu galīgo noformējumu ir radusi Anglijā. Sportiskajā variantā šodien ir pazaudētas daudzas vienkāršas lēnā valša figūras. Vēsturiskie lēnā valša priekšteči ir Bostona valsis  un vilcināšanās valsis. 

Līdzvars (balanss) – spēja kontrolēt un saglabāt auguma stāvokli, dejojot mūzikā.

Lindijs – sabiedriska deja, džiterbaga paveids, nosaukts par godu Linderberga pārlidojumam pār Atlantijas okeānu.

Maģiskais solis – fokstrota pamatkustība, kuru izpilda ritmā LLAA. Autors – amerikāņu deju skolotājs Arturs Merejs. Sporta deju lēnajā fokstrotā šīs figūras nelieto.

Marša fokstrots – rekreācijas deja pie marša tipa mūzikas, kuras figūras sakrīt ar fokstrota figūrām, tikai soļi ir jāizpilda uz katru takts sitienu.

Modernās dejas  - ar šo terminu var saprast vairākas deju formas: gan moderno baletu, gan džeza deju, gan estrādes deju, gan modernās disko deju, hip-hop un breika dejas. Attiecībā uz balles vai sporta dejām to lietot nav ieteicams, jo savā būtībā tas ir nekonkrēts un daudznozīmīgs.

Nolaišanās – nolaišanās no pacēluma pirkstgalos uz pilnas pēdas ar sekojošu ceļu locītavu saliekšanu.

Nošu sitiena vērtības – termins, ko lieto attiecībā uz dažādu nošu skanēšanas ilgumu.

Pagrieziens – auguma rotācija pa labi vai pa kreisi, kas gandrīz vienmēr jāizpilda ar auguma svaru uz atbalsta kājas puspēdas, nedaudz atceļot papēdi no grīdas. Pagriezienu iespējams izdarīt pa labi vai arī pa kreisi.

Pacelšanās – auguma celšana uz augšu pirkstgalos, iztaisnojot ceļa un potītes locītavas un izstiepjot mugurkaulu.

Pamatkustība – noteiktas dejas visvienkāršākā soļu shēma, kas mācoties, šo deju, jāapgūst pati pirmā.

Pamatsolis – svarīgākais solis, saukts arī par „gājiena soli” konkrētajā dejā, kurš ir jāapgūst pirmais, termins parasti tiek lietots attiecībā uz standartdejām – lēno valsi, fokstrotu, kvikstepu un tango. Svars tiek pārnests no vienas pēdas uz otru, no papēža uz pirkstgalu , virzoties atpakaļ – no pirkstgala uz papēdi.

Palēciens – lēciens gaisā no vienas pēdas, un piezemēšanās uz tās pašas pēdas.

Pamatelementi – figūru loģiskās daļas, kas raksturīgas dotajai dejai un ir kopīgas vairākām figūrām vai vairākām dejām. Visbiežāk sastopamie pamatelementi ir šasē un svārsti. Parasti tie sastāv no 2-3 soļiem un ilgst 2 vai 3 taktssitienus. Vienkāršākās figūras parasti sastāv no 2 – 3 šādiem pamatelementiem. Figūru sadalīšana vairākās daļās ir autora atrasta metode kā vienkāršot deju mācīšanās procesu.

Pamatfigūra – raksturīgākā katras dejas soļu kombinācija, kas veido bāzi visu pārējo figūru attīstībai.

Pamatsolis – Sarīkojumu deju termins, kas apzīmē iešanas soli, uz priekšu vai atpakaļ. Iešana atpakaļ nav dabiska, tādēļ pamatsolis atmuguriski dejotājiem ir jāapgūst īpaši.

Pasaules deju programma jeb Starptautiskā sabiedrisko deju programma – ir visai pasaulei vienota sabiedrisko deju minimuma programma iesācējiem, kas ļauj vienkārši, bet pareizi un skaisti dejot dažādos sarīkojumos. To ir izstrādājusi Pasaules deju padome (WDC). Programmā apvienotas angļu un Amerikas deju stilu vienkāršākās figūras. Deju saraksts tiek regulāri atjaunināts, ietverot arī jaunākās modes dejas un izslēdzot no modes izgājušās dejas. Programmā ietilpst sekojošas dejas: lēnais valsis, tango, Vīnes valsis, fokstrots(blūzs), samba, ča-ča-ča, rumba, pasodoble, džaivs(svings), merenge, salsa(mambo) un diskofokss.

Pasodoble - kā sabiedriska deja ir pazīstama tikai Spānijā un Francijā, bet pārējā pasaulē tā ir zināma kā sporta deju Latīņamerikas deju programmas 4. deja.

Pāris - 2 dejotāji, vadītājs un sekotāja, (vīrietis un sieviete) kas abi kopā deju satvērienā vai solo sinhroni izpilda dejas.

Pārlēciens - lēciens gaisā no vienas pēdas, un piezemēšanās uz otras pēdas.

Pēdu darbība – pēdu lietošana konkrētu dejas soļu izpildījumā, konkrēts veids, kādā pēda ir savienota ar  grīdu (ar pirkstgalu, puspēdu, pilnu pēdu vai papēdi, to iekšējo vai ārējo malu.

Pēdu virziens telpā – pēdu garenisko asu orientācija telpā (uz sienu, centru, vai dejas ceļu un dažādos diagonālos virzienos).

Pieskāriens – noteiktas pēdas daļas novietošana kontaktā ar grīdu uz noteiktu laika sprīdi, nemainot atbalsta pēdu.

Pleca vadība – vienlaicīga soļa un tās pašas puses sāna kustības izpilde uz priekšu vai atpakaļ – to parasti lieto tieši pirms ārsāniskajiem soļiem.

Pretkustība – skat. Auguma pretkustība

Pretkustības pozīcija – skat. Auguma pretkustības pozīcija.

Progresīva deja – deja kuras laikā pāri virzās apkārt zālei pa dejas ceļu.

Promenādes pozīcija – pa pusei atvērta pozīcija partneru slēgtajā satvērienā. Kunga augums kopā ar galvu pagriezts pa kreisi, dāmas augums un galva – pa labi.

Puspēdu maiņa – divas viena otrai sekojošas svara pārneses: atpakaļ un uz priekšu, turot pēdas tajā pašā vietā uz grīdas.

Radošās dejas   - ir viena no 5 lielajām dejas formu kategorijām, tās ir dejas, kas rodas, veicot jaunu dejas jomu, formu, kustību un pozu meklējumus, radošus eksperimentus, kurus raksturo bagāta fantāzija un iztēle.

Rāmis – ķermeņa augšdaļas un roku novietojums slēgtajā satvērienā ar muskuļu tonusu.

Rekreācijas dejas, sinonīmi sadzīves, sabiedriskās, sociālās (nevēlams anglicisms!) dejas  - ir viena no 5 lielajām dejas formu kategorijām, tās ir dejas, ko cilvēki dejo, lai piedaloties sabiedriskos notikumos, lai atpūstos, iepriecinātu paši sevi un savus partnerus,  lai tiktos un iepazītos ar cilvēkiem, socializētos sabiedrībā. Rekreācijas dejās izpildītāji un skatītāji nav atdalīti, jo izpildītāji paši ir vienlaikus arī skatītāji. Rekreācijas deju kategorijai pieder balles dejas, diskotēku dejas, naktsklubu dejas, etniskās tautu dejas, kantrī un vesterna dejas, Latīņu dejas, svinga dejas, jautrības un mikseru dejas, utt.

Ritma modelis – katrai dejai raksturīgs un vairākām figūrām kopējs ritmiskais figūru zīmējums. Piemēram – fokstrotam ritma modelis ir LLAA, sambai – LaL, utt. Sabiedrisko deju jeb bronzas līmenī vienas dejas ietvaros ritma modeli nav ieteicams mainīt. Nemainīgs ritma modelis iesacējiem atvieglo vadīšanu un sekošanu.

Rokenrols – mūzikas un dejas veids. Rokenrola mūzikai ir raksturīgs uzsvērts 2. un 4. takts sitiens. Rokenrola deja ir rekreācijas tipa deja - akrobātisks džiterbaga paveids. Augstie kāju izspērieni nav piemēroti dejošanai sabiedrisko deju pasākumos.

Rotācija pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam – ja noliekam uz grīdas pulksteni, tad šis griešanās virziens ir pretējs tam, kādā griežas pulksteņa rādītāji. Praksē tas nozīmē pagriezienu pa kreisi.

Rotācija pulksteņa rādītāja kustības virzienā – ja noliekam uz deju grīdas pulksteni, tad tas ir virziens, kādā griežas pulksteņa rādītāji. Praksē tas nozīmē pagriezienu pa labi, dejotāju labais plecs griežas atpakaļ, bet  kreisais plecs – uz priekšu.

Rumba – lēna 4/4 taktsmēra sabiedriska deja ar Kubas izcelsmi. Zināmi ir 2 rumbas varianti - Kubas rumba un kvadrātrumba, saukta arī par kubiešu fokstrotu.

Sabiedriskās dejas – pāru dejas, kas tiek dejotas pašu dejotāju priekam un atpūtai.( skat. Rekreācijas dejas).

Sadzīves dejas - skat. Rekreācijas dejas!

Saliktais dejas ritms – ritms, kurā visi soļi nav vienāda ilguma, bet ir lēno un ātro soļu kombinācija.

Salona dejas - skat. Balles dejas.

Samba – strauja rekreācijas tipa Latīņamerikas deja no Brazīlijas. Sportiskajā variantā  samba nav piemērota dejošanai ballēs.

Salsa – mūzikas un rekreācijas deju stili, kas radušies no Kubas un Puerto Riko mūzikas un dejām. Soļi tajā ir līdzīgi kā dejai mambo, bet ātrāki, salsai ir raksturīgas plecu kustības un deju soļi, kas jāizpilda bez satvēriena.

Sarīkojumu dejas - šis termins latviešu valodā nav bijis sastopams līdz 1952-54. gadam. Tā ir ideoloģiski politisku iemeslu dēļ mākslīgi izveidota valodas konstrukcija – faktiski padomju varas administratīvā kārtā 1950.-to gadu sākumā ieviests latviešu valodas viltojums. Vārds ‘sarīkojums’, salīdzinot ar „balle” vai „viesības”, ir ar daudz plašāku nozīmi, jo tas apzīmē ikvienu organizētu cilvēku pulcēšanos, ieskaitot arī svētkus, koncertus, banketus, skates, lekcijas, sacensības, utt., arī tādus, kuros dejošana nenotiek. Latvijas Balles deju asociācija lūdz neuzskatīt terminu ‘sarīkojumu dejas’ kā termina 'balles dejas’ sinonīmu, Jebkuras dejas vienmēr tiek dejotas tikai sarīkojumos, tas ir, īpaši rīkotos pasākumos, Pilnīgi pietiek ar vārdu ’dejas’, kas izsaka to pašu jēgu bez liekiem vārdiem. 

Satvēriens – grāmatā aprakstīti sekojoši dejas satvērieni:

  • Slēgtajā satvērienā , partneri atrodas tuvu ar sejām viens pret otru, kunga kreisā plauksta sadota ar dāmas labo plaukstu, kunga labā roka uz dāmas lāpstiņas, dāmas kreisā roka uz kunga labā augšdelma vai labā pleca.
  • Promenādes satvēriens ir līdzīgs slēgtajam satvērienam, tikai kunga augums un galva ir pagriezts nedaudz pa kreisi, bet dāmas – nedaudz pa labi.
  • Vaļējā satvērienā partneri atrodas rokas stiepiena attālumā no partnera, ar seju viens pret otru, rokas var būt sadotas vai nu kreisā ar  kreiso, vai labā ar labo, vai arī abas rokas sadotas, veidojot dubulto satvērienu.
  • Blakus pozīcijas satvērienā abi partneri stāv blakus viens otram, abiem skatiens vērsts vienā virzienā, iekšējās rokas sadotas. Dāma var stāvēt gan pie kunga labā, gan kreisās rokas.

Sekošana – otra partnera sniegto vadīšanas signālu uztveršana un izpildīšana dejas laikā. Tradicionāli sekotāja sabiedriskajās sarīkojumu dejās ir dāma, bet tas neizslēdz atsevišķus gadījumus, kad arī dāma var vadīt savu partneri – kungu.

Senās balles dejas ir rekreācijas pāru dejas, kas līdz 19.gs. tika dejotas aristokrātu galmos rīkotajās ballēs, svarīgākās šī laikmeta dejas ir galiarda, pavana, menuets. 

Sinkopēšana – viena mūzikas takts sitiena sadalīšana divās nevienlīdzīgās daļās.

Sitiens – mūzikas takts daļa, kas tiek lietota kā laika vienība. Parasti viens sitiens atbilst vienai ceturtdaļnotij.

Skaitījums – ritmiskā balsī  izteikti mūzikas sitienu kārtas numuri taktī. Deju skolotāju mēdz ritmiski izsaukt ne vien sitienus, bet arī dejas tehnikas elementus – soļu virzienus, pēdu darbību, pacelšanos un noleišanos, utt.

Skatuviskās dejas, sinonīms koncerta dejas  - ir viena no 5 lielajām dejas formu kategorijām, tās ir dejas, ko cilvēki dejo, lai iepriecinātu un izklaidētu citus,  parādītu un apliecinātu savu meistarību, šovos, izrādēs, konkursos, sacensībās, koncertos un deju demonstrējumos. Skatuviskajā dejā izpildītāji ir atdalīti no skatītājiem. Izpildītāji dejo, bet skatītāji skatās. Skatuviskās dejas ir, piemēram, klasiskais un modernais balets, skatuviskā tautas deja, rēviju un kabarē deja, sporta un šova deja, u.c.

Sociālās dejas - skat. Rekreācijas dejas!

Solis – auguma svara pārnešana no vienas pēdas uz otru.

Soļojošā kāja (pēda) – tā ir pēda, kura dotajā mirklī ir brīva no auguma svara, un kura izdarot nākamo soli, uztvers uz sevi visu auguma svaru.

Spiediens – 1)neliela pretestība abu partneru roku satvēriena iekšienē, šo spiedienu nav iespējams izdarīt, ja abu partneru rokas ir pilnīgi atslābinātas. Bez spiediena nevar notikt vadīšana un sekošana. Vadot ar spiedienu,  vadošais partneris (kungs) nedaudz palielina savu roku vai auguma spiedienu pret sekotāju partneri (dāmu) tādā veidā, lai tā tiktu mudināta izpildīt vadošā partnera nodomāto kustību.  2)pēdu spiediens uz grīdu.

Sporta dejas - ir skatuvisko jeb koncerta dejas formu kategorijai piederošas atlētiskas, tehniski sarežģītas un augsti mākslinieciskas dejas ar fiksētu horeogrāfiju, kas uz klasisko balles deju, kā arī Latīņu un Amerikas etnisko tautas deju bāzes ir speciāli radītas, standartizētas un kodificētas sacensību vajadzībām, zaudējot to sākotnējo rekreācijas un sociālo funkciju. Starptautiskā stila sporta deju programma sastāv no 2 daļām – standartdejām un Latīņamerikas dejām. Termins ‘sporta dejas’ oficiālajā saziņā ir spēkā kopš 1989. gada. Sporta deju stilā dejot ballē nav pieklājīgi.

Stacionāra deja – deja, ko pāris dejo vienā deju zāles vietā.

Standartdejas - ir sporta deju sacensību programmas I daļa – tās ir 5 sacensību dejas, kas radītas uz 5 mūslaiku balles deju bāzes, tās standartizējot, modificējot, kodificējot un aprakstot sporta deju sacensību vajadzībām un zaudējot rekreācijas funkciju. Standartdejas ir: lēnais valsis, tango, Vīnes valsis, lēnais fokstrots un kviksteps.

Starptautiskais stils – skat. angļu stils.

Sudraba pakāpe - amatieru medaļu testu vidējā pakāpe, kas iezīmē pāreju no sabiedrisko deju figūrām  uz sporta deju figūrām..

Svārsts (roks) – 2 vai 3 dejas soļu kombinācija, kuras laikā viens otram seko nelieli soļi uz priekšu un atpakaļ vai otrādi, vai arī sāniski uz vienu pusi un otru. Auguma svara pārnešana pēc kārtas uz priekšu un atpakaļ no vienas atbalsta pēdas uz otru rada svārsta veida kustību. Svārsta soļi bieži sastopami tango,  Kubas un svinga grupu dejās.

Svinga un roka dejas - ir rekreācijas pāru dejas, kas veidotas adaptācijas, modificēšanas un rafinēšanas procesā uz Ziemeļu Amerikas afroamerikāņu tautas deju (ielas deju) bāzes: lindijs, Austrumu krasta svings, bugi-vugi, zviedru bugi, blūzs, rokenrols, Rietumu krasta svings, hāstls, diskofokss, balboa, Karolīnas šags, koledžu šags, Teksasas pušs, u.c.

Šasē – 2 vai 3 soļu kombinācija, kurā otrajā solī viena kāja seko otrai vai panāk to, šasē var tikt izpildīts visos virzienos, arī griežoties.

Taktis minūtē (T/M) – tā ir mūzikas tempa mērīšanas metode. Balstoties un taktu skaitu vienā mūzikas minūtē, kā arī uz mūzikas taktsmēru, dejotājs var noteikt, kuru deju var dejot pie konkrētā skaņdarba.

Takts – mūzikas sitienu grupa, kuras robežas veidojas atkarībā no  viena regulāri akcentēta sitiena un tam sekojošiem mazāk akcentētiem sitieniem.

Takts sitieni – sistemātiska mūzikas skaņdarba nošu ilguma skaitīšanas sistēma taktīs, parasti viens mūzikas sitiens atbilst vienai ceturtdaļnotij.

Taktsmērs – sitienu skaits un ilgums vienā mūzikas taktī . Taktsmēru izsaka ar daļskaitli, kas novietots pirms pirmās mūzikas takts. Daļskaitļa saucējs norāda viena sitiena ilgumu, bet skaitītājs – sitienu skaitu vienā taktī. Dejās parasti izmanto 4/4, 3/4, vai 2/4, taktsmēru, reti - 6/8 taktsmēru.

Takts sitiens – laika periods, kuros tiek sadalīta katra mūzikas takts. Mūzikas nošu rakstā parasti katrs taktssitiens ilgst vienu ceturtdaļnoti (vai ceturtdaļpauzi). Kvalitatīvā sarīkojumu deju mūzikā katra takts sitiena sākums tiek iezīmēts ar ritma instrumenta skaņas palīdzību. Dejā katrs ātrais solis parasti ilgst vienu taktssitienu, bet lēnais solis – divus taktssitienus.

Temps – ātrums, kurā tiek spēlēta mūzika.

Tango - ir sporta deja, kas radīta Anglijā sacensību vajadzībām uz Argentīnas tango bāzes. Dejas pielietošana ballē ir ļoti ierobežota lielā pārvietošanās ātruma un figūru sarežģītības dēļ. Ballē ir ieteicams dejot Argentīnas tango.

Tonuss – stingrs, atsperīgs un vienlaikus elastīgs muskuļu stāvoklis dejojot.

Trijsolis – solis uz priekšu vai atpakaļ, kuram seko vēl divi soļi uz vietas.

Vadīšana – neverbāls, fizisks (ar zināmu spēku vai arī tīri vizuāli izdarīts) signāls partnerim par nākamo darbību  kustības uzsākšanu, apstāšanos, kustības virziena maiņu vai griešanos. Tradicionāli vadošais pārī ir kungs, tas gan neizslēdz iespēju arī dāmai epizodiski kļūt par vadītāju.

Vīnes valsis ¾ taktsmēra pāru deja, kurai raksturīgas pāru rotācijas. Vīnes valsis popularitāti ieguva Austrijas galvaspilsētā. Tā ir radusies kā pirmā no mūslaiku balles dejām. Ballē nevar iztikt bez "vilcināšanās" figūrām, kuras izmantot sporta deju sacensībās nav atļauts. Vēsturiskie valša veidi ir Bostons un vilcināšanās valsis.

Vansteps – 20. gadsimta sākumā ASV radusies rekreācijas deja, kurai raksturīgi vienkārši marša ritmā dažādos virzienos izpildīti soļi.  Tautā saukts par „šīberi” Mūsdienās dejota netiek, bet kalpojusi kā fokstrota priekštecis.

Vienkāršais ritms – ritms, kurā visi sitieni ir vienādā ilgumā.

Viesību dejas - skat. Balles dejas!

Vilcināšanās – sarīkojumu deju solis, kurš ilgst nevis vienu, bet vairākus takts sitienus. Brīvā kāja tiek pievilkta parasti pussoli pie auguma, nepārnesot uz tās auguma svaru.

WDC – Pasaules Deju padome – starptautiska profesionālo deju skolotāju apvienība, kurā ietilpst valstu nacionālās deju skolotāju apvienības.

Zelta pakāpe - sporta deju amatieru medaļu testu augstākā pakāpe, kas ietver sarežģītākās sporta deju figūras.

©Dainis Liepiņš 2015


Comments