Kas ir balles dejas, ar ko tās ir īpašas?

Balles dejas ir dejas pāriem  vīrietim un sievietei  atpūtai, priekam, sabiedriskai saskarsmei ar citiem cilvēkiem. Attēlā  O. Kalpaka Labdarības balle, 2011 RLB namā

Vai mēs tiešām zinām, kas ir balle?

Šķiet, ka patiesībā tomēr daudziem jauniešiem šis jēdziens vēl nav īsti skaidrs. Dažiem liekas, ka balle vairāk ir tāda kā tēlots meksikāņu vai jauniešu seriālos – „tusiņš” – tikšanās un sarunas ar draugiem un mūzikas klausīšanās bez dejošanas, vai vienkārši lēkājot bariņā, Nepievēršam uzmanību, vai nezinām, ka balles dejas nav jebkuras dejas, bet konkrētas dejas, piemēram, valsis, tango vai salsa, ka balles dejas ir jādejo pāros, nevis pa vienam, un ka to soļi ir jāiemācās pirms došanās uz balli.


Ikviens ir dzirdējis vārdu „valsis”. Tikai nezinātājs uzdrīkstēsies apgalvot, ka valša soļi baletā jādejo tāpat kā tautas dejās, sporta dejās vai zaļumballē. Jāsaprot, ka prasme dejot hip-hopu, vēderdeju vai tautas deju uz skatuves nenozīmē prasmi dejot deju vakarā, viesībās vai ballē. Skatuves deju nevar dejot ballē, bet balles deja savukārt, nav piemērota dejošanai uz skatuves, tā ir domāta tikai pašu dejotāju priekam un atpūtai, nevis lai priecētu citus.

Jāuzsver arī, ka balles deja nav tikai sagatavošanās pakāpe sacensību deju sportam. tas ir pilnīgi cits, atšķirīgs deju veids. Sporta dejotāji balles apmeklēt nemīl, jo saprot, ka ballē dejot sportiskā stilā nav pieklājīgi, bet vienkāršāk dejot viņi neprot. Neprot dejot arī ar svešu partneri, jo tas ir mācījies citādu "figūru ķēdīti". Kaut arī deju nosaukumi ir vieni un tie paši, balles deja ir pašos pamatos pilnīgi citāda:

1) tā nepieturas pie stingri noteiktas sarežģītu soļu secības, ir vienkārša un viegli apgūstama, ļauj dejotājiem improvizēt,
2) to var dejot jebkuros apstākļos – arī uz mazas deju grīdas un cilvēkiem pārpildītā zālē.

Balle – cilvēka brieduma un iekšējās kultūras lieciniece.

Kārlis Usavs – Rīgas Skolēnu domes prezidents, konstatē: „Tā sajūta, kad tu proti balles dejas, ir tiešām pacilājoša, tas dod iespēju parādīt sevi no labākās puses – nevis lēkt, priecāties un bļaut ar brunčiem pa gaisu, vai visiem krekliem vaļā, bet pavadīt laiku tā patiešām ļoti skaisti. Balles ir inteliģenti pasākumi, te nevar nākt lēkāt, te tomēr ir jādejo, te puišiem ir jābūt kā džentlmeņiem, bet meitenēm kā dāmām. Jauniešiem ir svarīgi redzēt labu balli, ja viņi nākotnē strādās nopietnos amatos, tad saprotams, ka viņu balles turpmāk būs tieši šādas. Dažreiz pat lieli priekšnieki baidās iet uz ballēm, jo viņi neprot dejot. Varbūt tiešām ir paredzēts grandiozs pasākums, bet tu nevari iet, jo tu nemāki.”


Baiba Vārna, atbildīgā par darbu Rīgas skolēnu domē, atzīst: „Balles dejas ir kaut kas ļoti īpašs, te nav sacensība. Ballē jaunieši var satikt savu nākamo otro pusīti, īstenībā jebkurai meitenei ļoti patīk dejot ballē. Puišiem, kuri ir iemācījušies dejot, viņu nākamās sievas būs ļoti laimīgas. Viņi jau iepriekš savai ballei būs gatavojušies, iemācījušies dejot, sameklējuši tērpus. Balle prasa noteiktu kultūru, uzvedību saskarsmē, es domāju, ka tie jaunieši kas mācās dejot, sevi ieraudzīs jaunā gaismā, jo nākotnē viņi būs tādi uzņēmēji, kas pratīs arī savā firmā sarīkot skaistu balli.”

Vai dejot ir vīrišķīgi?

Pirmskara Latvijā tieši virsnieki - visvīrišķīgākās profesijas pārstāvji bija vislabākie dejotāji ballēs. 
Aizspriedums, ka dejot ir sievišķīgi, ienāca Latvijā līdz ar valsts iekļaušanu PSRS sastāvā. Balle skaitījās buržuāziska palieka. Pašu vārdu "balle" bija aizliegts lietot publiskajā saziņā. Tā vietā bija jāsaka "sarīkojums". Nav redzēts, dzirdēts vai lasīts, ka balles dejas būtu pratuši vai dejojuši PSRS vadoņi Ļeņins, Staļins, Hruščovs vai Brežņevs. Turpretī pirms boļševiku apvērsuma arī Krievijā, tāpat kā Latvijas brīvvalstī, gan arī visā Eiropā līdz mūsdienām, ballēs prata un prot dejot sabiedrības elite – inteliģences un biznesa aprindu pārstāvji, virsnieki, valsts ierēdņi un diplomāti, arī dižciltīgie, ieskaitot pašu Imperatoru.

Neatņemama sastāvdaļa kāzu svinībās ir pirmā valša dejošanas tradīcija. Dejojot kāzu valsi, vīrietis simboliski apliecina savu spēju vadīt, tai pašā laikā sadarboties ar sievieti, uzņemties atbildību par sievietes drošību un rūpes par ģimenes labklājību. Nevīrišķīgs vīrietis to nespēj, viņam ir bail (vai slinkums) aiziet pamācīties deju kursos, apģērbties uzvalkā, uzlūgt dāmu un vadīt viņu dejā, pat ja viņš skaidri zina, ka dejodams, ļoti iepriecinās savu sievieti.

Rīgas deju skolotājs Aldis Rudzītis: „Katram cilvēkam dzīvē lielākās problēmas sagādā uzsākt attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem: pieiet iepazīties un kaut ko piedāvāt svešai meitenei. Vislabākais, ko vīrietis var piedāvāt nepazīstamai sievietei, jebkurā pasaules malā, ir – iesim padejosim!

©Dainis Liepiņš 2015