◣ Balles deju vieta deju formu klasifikācijas sistēmā


                                      Lielo dejas formu klasifikācija 

                                                                      Radošā deja

ir deja, kas  katrreiz rodas no jauna, veicot jaunu dejas jomu, formu, kustību un pozu meklējumus, eksperimentus, Radošo deju raksturo spilgts, vienreizīgs  fantāzijas lidojums, kreatīva mākslinieciska darbība, stilu un žanru sintēze.


 Skatuviskā un sacensību deja jeb koncertu un priekšnesumu deja

ir deja, ko cilvēki dejo, lai iepriecinātu un izklaidētu citus,  parādītu un apliecinātu savu meistarību, šovos, izrādēs, konkursos, sacensībās, koncertos un deju demonstrējumos. Skatuviskajā dejā izpildītāji ir atdalīti no skatītājiem. Skatuvisko deju raksturo sarežģītība, meistarība, izdoma, tā prasa no izpildītāja izcilu talantu, ilgstošu un intensīvu treniņu. Skatuviskajām dejām ir raksturīga fiksēta horeogrāfija. Uzvedības kultūrai šajās dejās nav būtiskas nozīmes, vai arī tai ir parādes raksturs. Sporta dejas pieder pie skatuviskās un sacensību jeb koncertu un priekšnesumu deju kategorijas.

Rekreācijas deja, jeb sabiedriskā (sociālā) jeb sadzīves deja

ir deja, ko cilvēki dejo, lai atpūstos, iepriecinātu paši sevi un savus partnerus,  lai socializētos sabiedrībāRekreācijas dejā izpildītāji un skatītāji nav atdalīti, jo izpildītāji paši ir vienlaikus arī skatītāji, Rekreācijas jeb sabiedrisko deju raksturo vienkāršība, pieejamība masām, tā no izpildītāja prasa minimālas dotības un treniņu. Rekreācijas dejām ir raksturīga dejas improvizācija. Figūru virknējums rodas dejas izpildīšanas procesā. Labi dejotāji spēj dejas laikā impulsīvi radīt paši savas figūru variācijas. Rekreācijas dejas nav iedomājamas bez noteikta kulturālas uzvedības līmeņa saskarsmē, jo rekreācijas deju uzmanības centrā ir attiecības starp cilvēkiem un partneriem. Balles dejas pieder pie rekreācijas jeb sabiedrisko deju kategorijas.

Fitnesa un terapeitiskā deja

ir deja ko izmanto fiziskās formas, garīgās un fiziskās veselības līdzsvara nostiprināšanā. (deju aerobika, DKT – deju un kustību terapija, biodeja, buto deja, eiritmija). 

Ceremoniālā un sakrālā deja

Ir deja ko izmanto sakrālos, reliģiskos un vadoņu vai varoņu godināšanas rituālos. Mūsdienās netiek pielietota  galvenajos kristietības virzienos, taču citās reliģijās tiek plaši pielietota. Latvijā ceremoniālo deju unitāriešu – universālistu draudzē Rīgā. cenšas ieviest ievērojamā dejotāja Vija Vētra. 


Rekreācijas jeb sociālo (sabiedrisko) deju iedalījums

Modes, jautrības un mikserdejas: 

Tās sacensībās, koncertos  un ballēs nedejo. Piemēram: letkiss, sirtaki, makarena, bumsedēze, lambetvoks, putniņu deja, draudzības valsis, ģimenes valsis, u.c. Dejotājus raksturo vienkārša uzvedības kultūra.


Sadzīviskie mūsdienu dejas  stili (diskotēku dejas)

Tās nedejo ne ballēs, ne arī sacensībās. Piemēram: hip-hop, breiks, regeatons, tvists, čarlstons, daudzas dažādas disko dejas, u.c. Diskotēku apmeklētājus raksturo galēji vienkāršota uzvedības kultūra


Mūsdienu balles dejas 

Tās ir klasiskās dejas, ko apmeklētāji dejo ballēs, sākot  ar 19.gadsimtu, kā arī 20.gadsimta sākumā radušās dejas - agrāk Latvijā sauktas arī ‘viesību dejas’, pirms tam  -‘salona dejas’. Šīs deju grupas nosaukums ir tulkojums no angļu val. ’Ballroom dancing”  (Dejas savu galīgo formu ieguva 20.gs, 20-tajos gados Anglijā, tāpēc to apzīmēšanai tiek lietots angļu nosaukums. Tās nedejo ne sacensībās, ne arī koncertos uz skatuves) Mūslaiku balles dejas ir 20 gadsimta dejas: Vīnes (ātrais) valsis, lēnais (angļu) valsis, tango, fokstrots, ātrais fokstrots, marša fokstrots. Balles dejas raksturo augsts apmeklētāju uzvedības un apģērba kultūras līmenis. No 19. gadsimta dejām dažreiz ballēs arī mūsdienās dejo polonēzi, polku, kadriļu un galopu.


Etnogrāfiskās tautas sadzīves (ielas) dejas

Tās dejo piem. latvju danču vakaros, vienas dejas cienītāju klubos, tās nedejo nedz ballēs, nedz sacensībās. Piemēram: dažādi latvju danči, kantrī un vesternu dejas, Argentīnas tango, Kubas salsa, Brazīlijas bosanova,  Dominikas merenge, spāņu flamenko, dažādi Ziemeļu Amerikas afro amerikāņu svinga  deju paveidi: lindijs,  bugi, vugi, Rietumukrasta svings, Austrumu krasta svings, balboa, Karolīnas šags, Sent-Luī šags, koledžu šags, Teksasas pušs, Dalasas vips. Tautas sadzīves dejas raksturo  vienkāršota dejotāju uzvedības kultūra.


Naktsklubu dejas

Tās dejo tikai savos klubos, ballēs, bet koncertos  un sacensībās nedejo,) Piemēram: – naktskluba divsolis, naktskluba lēnā deja, salsa, lambada, bačāta, zouk, u.c. Naktsklubu apmeklētāju deju raksturo uzsvērta erotika un primitīva uzvedības kultūra.


Ar ko sporta dejas atšķiras no balles dejām?

Balles dejas 

 Tās raksturo  vienkāršas figūras, no kurām daudzas nedrīkst izmantot sporta dejās. Tajās netiek izmantota fiksēta, nemainīga horeogrāfija, saukta arī "ķēdītes". Balles dejās dejotājiem jāprot vadīt un sekot, lai pāris dejā varētu improvizēt. Dejotāji izpilda improvizācijas tipa figūru kombinācijas, prot pielāgoties jebkuram uzlūgušajam partnerim, prot izmantot pieejamo grīdas laukumu, nesaskrienoties ar citiem dejotāju pāriem.  Dejotāji ballēs izvairās no ātras virzīšanās pa dejas ceļu, no plašām roku kustībām , no augstiem kāju izspērieniem, no akrobātikas elementiem. Balles dejas nav standartizētas, to skaits ir liels - ap 30, bet labā ziņa ir tā, ka visas nav jāprot, lai varētu dejot ballē. Minimums ir 2 dejas - valsis un fokstrots. Visas dejas ballē var dejot arī tie, kas ir apguvuši katrā dejā tikai 1 figūru - pamata kustību. Nav nepieciešams prast daudzas un sarežģītas figūras. Ballēs nenotiek deju pāru vērtēšana un apbalvošana. Starptautisko sabiedrisko deju programmu ir izstrādājuši un regulāri pilnveido labākie vācu un angļu balles deju pedagogi. Iemācoties katrā balles dejā tikai 3 figūras, ir iespējams pilnvērtīgi dejot ballē jebkurā pasaules valstī. Balles apmeklētājiem ir raksturīga augsta uzvedības un sabiedriskās saskarsmes kultūra, kas ir mantojums no tiem laikiem, kad balles notika tikai valdnieku galmos.

Starptautiskajā sabiedrisko deju programmā ir iekļautas dejas: Lēnais valsis, tango, Vīnes valsis,  fokstrots (nejaukt ar sporta deju lēno fokstrotu un kvikstepu), ča-ča-ča, rumba, salsa, hāstls (jeb diskofokss), svings (nejaukt ar sacensību džaivu), samba un merenge. Jaunākie papildinājumi ir diskosvings, blūzs, disko samba un Argentīnas tango.

Sporta dejas 

Tās ir pazaudējušas daudzas visvienkāršākās figūras, kuras ir saglabājušās balles dejās. Sporta dejas ir zaudējušas arī sākotnējo rekreācijas un socializācijas funkciju. Sporta dejās tiek izmantota sarežģīta, standartizēta, iestudēta un noslīpēta, augsti mākslinieciska  fiksēta horeogrāfija  jeb figūru „ķēdes”. Svarīgs ir sasniegt maksimālo ātrumu, ar kuru pāri kustas pa parketu. Improvizācija sporta dejās pielietota netiek gandrīz nemaz. Sporta dejotāji sacenšas 10 dejās, kuru saraksts ir nemainīgs kopš 1970.-tajiem gadiem. Sportisti dejo tikai ar savu pastāvīgo partneri.  Deju pāru sniegumu vērtē kvalificēti tiesneši, uzvarētāji tiek apbalvoti. Sporta deju sacensības rīko Pasaules Deju sporta federācija (WDSF). Sporta deju federācijas nav tiesīgas reglamentēt un klasificēt balles dejas. Uzvedības kultūrai sporta dejās nav būtiskas nozīmes, tai ir tikai parādes raksturs. Sporta dejas dejot ballēs nav pieklājīgi.

Sporta dejas dalās 2 grupās: Standartdejas: lēnais valsis, Vīnes valsis, (angļu) tango, lēnais fokstrots, kviksteps.

 Latīņ(u un)amerikas dejas : samba, ča-ča, rumba, pasodoble, džaivs.

Pasaules Rokenrola federācija  rīko arī sacensības akrobātiskajā sporta rokenrolā. 

Starptautiskā deju organizācija (IDO) rīko sacensības arī  citās dejās – salsa, hāstls, lindijs, uc. 

©Dainis Liepiņš 2015



  
Comments