◣ Starptautiskā sabiedrisko deju programma

Lai deju skolās visā pasaulē balles deju kursantiem mācītu vienas un tās pašas dejas un figūras, un lai būtu iespējams sadejoties dažādu deju skolu un valstu kursantiem, ar angļu un vācu labāko deju skolotāju Alex Moore un Gerd Hadrich pūlēm tika izveidota un 1963.gadā izdota Official Board of Ballroom Dancing (OBBD) apstiprināta programma, kas publicēta brošūrā: The Official Board of Ballroom Dancing. International Social Dance. (Starptautiskā sabiedriskā deja) Simple Descriptions of all the figures required in a world wide system of social dancing. (London, The Dancing Times Ltd, 1963.)

Kopš tā laika šī programma tiek regulāri atjaunināta – tiek pievienotas jaunas, modē nākušas dejas un soļi, bet no modes izgājušās tiek atmestas. 1963. gada versijā programma sastāvēja no 10 dejām  Lēnais valsis, tango, Vīnes valsis, fokstrots, blūzs, samba, ča-ča-ča, rumba, pasodoble un džaivs-bugi. 

1979/80 gadā programmai tika pievienots rokenrols un diskofokss, 2005.gadā programmai tika pievienota salsa-mambo, merenge un maršfokstrots. 

Patreiz programmai ir pievienots arī Argentīnas tango un disko-samba, bet rokenrols un pasodoble ir no programmas izņemti. Rokenrols ir pārāk enerģiska dejas, un kāju izspērieni nav piemēroti dejošanai vakartēŗpos. Pasodoble savukārt ir reģionāla deja, kas deju vakaros un ballēs  tiek dejota tikai Spānijā un Francijā.

Programmas vācu nosaukums ir „Welttanzprogramm”  ar programmas moderno versiju var iepazīties Vācijas deju skolotāju apvienības ADTV mājas lapā: http://www.tanzen.de/erwachsene/paartanz/welttanzprogramm.php un Austrijas deju skolotāju apvienības VTO mājas lapā: http://www.vtoe.at/index.php?article_id=18


Valša mūzikas dejas:

Vīnes valsis ir pirmā no modernā laikmeta balles dejām, Tā ir strauja balles deja ¾ vai 6/8 taktsmērā, radusies no vācu zemnieku dejas lendlera. Sākotnējo popularitāti deja guva Vīnē, no šejienes nāk arī dejas nosaukums. Vīnes valša mūzika asociējas ar komponista Johana Štrausa vārdu.

 

Lēnais valsis vecākā un zināmākā no visām balles dejām, daudzi to uzskata arī pa visskaistāko. Lēnais valsis ir virzīga deja, ko raksturo nolaišanās un pacelšanās. To dejo pie ¾ taktsmēra mūzikas. Lēnais valsis ir radies no ātrā Vīnes valša.

 

Tango mūzikas dejas:

Tango saknes ir meklējamas Argentīnā, taču tā turpmākā attīstība risinājusies Eiropā – Francijā un Anglijā, tādēļ tango pieskaitāms Eiropas klasiskajām balles dejām. Tango ir deja, kas virzās pa dejas ceļu, to raksturo pēdu stakato kustības, ieliekti ceļi, un stilizētas pozas, kas izceļ dejas dramatisko raksturu.

 

Argentīnas tango ir radies Buenosairesas ielās un deju zālēs. Deju raksturo kaislīgs satvēriens, soļu improvizācija, perfekta vadīšana un sekošana, un sarežģītas kāju un pēdu kustības.

 

Disko mūzikas dejas:

Disko-samba sastāv no vienkāršotiem sambas un fokstrota soļiem, ko izpilda ar sambai līdzīgu šūpošanos ceļos. Šī ir visvieglākā deja, piemērota mācīšanai iesācējiem.

 

Hāstls radās Amerikā 1970.-tajos gados, disko mūzikas stila kulminācijā. To saista ar retro disko mūziku, Tas ir lieliski piemērots arī bīta mūzikai, un jebkurai naktsklubu mūzikai, no popa līdz repam un hip-hopam. Hāstla Eiropas analogs tiek saukts par diskofoksu. Hāstlam ir 2 varianti – vieglākais 4 skaitļu hāstls un nedaudz grūtākais 3 skaitļu hāstls.

 

Svinga mūzikas dejas:

Austrumu krasta svings, saukts arī amerikāņu svings ir cirkulāra deja, to jādejo ar šūpošanos ( baunsu) un tuvu pie zemes, nevis izstieptās kājās. Šūpošanās ir jāizpilda ļoti plūstoši, nelēkājot. Austrumu krasta svingu uzskata par visu svinga deju pamatu. Tas ir radies no no Lindija un džiterbaga. Austrumu krasta svinga paveidi ir vienkāršais svings jeb bugi, divkāršo soļu svings un trīskāršo soļu svings. Ballēs pieņemts dejot vienkāršo svingu.

 

Fokstrots ir plūstoša deja, publiku ar to pirmo reizi iepazīstināja Harijs Fokss. Fokstrots bija pirmā deja, kas izmantoja salikto ritmu, sastāvošu no ātrajiem un lēnajiem soļiem. Fokstrotu raksturo plūstošas iešanas tipa kustības, tas ir piemērots  lēnai, vidējai un ātrai dažādu stilu mūzikai, to var dejot arī mazās naktskluba tipa telpās. Fokstrotu nevajadzētu jaukt ar sporta deju lēno fokstrotu. Fokstrota versiju, kurā visus soļus dejo vienkāršajā ritmā, sauc par marša fokstrotu.

 

Blūzs ir ļoti lēna svinga deja, soļi var būt ļoti dažādi, radniecīgi svingam, fokstrotam vai vanstepam. Dažreiz to sauc par naktskluba lēno deju.

 

Latīņu mūzikas dejas:

Rumba ir latīņu deja, ko raksturo kubiešu kustība, to dejo pie romantiskas latīņu mūzikas. Rumba ir lēna, juteklīga un romantiska deja, kas fokusējas uz dāmu, un ietver daudzus flirta elementus.

 

Ča-ča-ča ir aizraujoša, sinkopēta latīņu deja, kura radusies 1950.-tajos gados kā palēnināts mambo. Jāizpilda ar kubiešu kustību. Dejas nosaukums un raksturs ir ņemts no skaidrā, regulāri atkārtotā pēdu ritma  2 – 3 – ča-ča-ča, kas ir līdzīgs Lindija ritmam.

 

Salsa ir temperamentīga latīņu dejas, kuras priekštecis ir Kubas deja mambo. Autentiskais salsas stils demonstrē individuālus soļus, kas saucas „shines”, šeika un šimmija elementus, salsai raksturīgas gurnu kustības.

 

Samba, reizēm saukta par brazīliešu valsi, ir oficiālā Brazīlijas deja. To raksturo šūpošanās jeb „baunsa” kustība, daudzveidīgi soļu ritmi, to dejo pie ātras 2/4 taktsmēra mūzikas.

 

Merenge ir enerģiska latīņu stila marša deja, kas radusies Dominikas republikā. Dejai raksturīgas 8 skaitļu figūras. Soļi jāizpilda ar kubiešu kustību. Deja ir iecienīta salsas deju klubos.



©Dainis Liepiņš 2015

 

Comments