◣ Improvizācija, vadīšana un sekošana

Improvizācija.

Lai varētu dejot ballē, jāprot improvizēt.

Lai varētu deju pasākumos spētu dejojot improvizēt, līdz ar to justies ērti un patīkami, sabiedrisko deju dejotājiem jāatīsta sevī šādas prasmes un iemaņas:

  • Ir perfekti jāpārzina deju pamata kustības un vienkāršākās figūras, tās ir pamatīgi jāapgūst, līdz dejotāji – gan kungi, gan dāmas, tos pilnībā pārvalda.

  • Ir jāapgūst dažādi veidi, kā savā starpā savienot pamata kustības un figūras. Ballē dejot iemācītu „figūru ķēdīti” nav pieklājīgi, jo tas var traucēt pārējiem dejotājiem. Ne vienmēr ballē ir tik daudz vietas, lai varētu neapstājoties izdejot „ķēdītē” paredzētās figūras un to kombināciju..

  • Būtiska nozīme ir prasmei vadīt un sekot, dejojot ar jebkuru partneri. Kungam ir jāprot ņemt vērā katras uzlūgtās partneres spējas un prasmes, izvēloties dejas improvizācijai nākamās figūras, tāpēc apmācību procesā ir nepieciešams daudz dejot arī ar nepazīstamiem partneriem.

  • Jāprot pārvaldīt grīdu, vadoties no pieejamās brīvās deju grīdas lieluma. Tā kā sabiedriskās dejas ir viens no rekreācijas deju formu veidiem, dejotāju pāriem dejas laikā ir nepieciešams improvizēt sakarā ar mainīgo dejotāju pāru daudzumu, viņu prasmju līmeni un izvietojumu deju zālē. Dejotājiem ir jābūt gataviem gan izmantot pēkšņi atbrīvojušies grīdas laukumu, papildinot savu horeogrāfiju, gan arī vienkāršot to, ja deju grīda ir maksimāli noslogota.

Tieši prasme improvizēt – izvairīties no traucējošiem faktoriem un maksimāli izmantot labvēlīgos, ir tā, kas nosaka dejotāja sekmes ballē vai viesībās.


Vadīšana un sekošana

Partneru mijiedarbība

Sabiedrisko deju veiksmīgam izpildījumam būtiski svarīga ir abu partneru mijiedarbība. Vēsturiski izveidojusies tradīcija nosaka, ka deju pārī vadošais ir vīrietis, bet sieviete seko. Tas nozīmē, ka viņš ir atbildīgs par dejas sākšanu un nobeigšanu, ritma ievērošanu, soļu un figūru izvēli, kustības virziena izvēli uz deju grīdas. Komunikācija starp partneriem notiek bez vārdiem, ar tonusā esošo roku satvēriena “rāmja” palīdzību. Partneru augumu kontakta laukums sabiedriskajās dejās parasti ir neievērojams un nevar kalpot par vadīšanas rīku.

Kungam kā vadošajam un atbildīgajam par improvizāciju, ir jādomā ne tikai par paša deju soļiem un kustībām, viņam ir jāseko arī brīvajam deju grīdas laukumam un mūzikai, jāsaklausa muzikālās frāzes sākums, un pirmais katras mūzikas takts sitiens, jāspēj savi nodomi par pāra turpmāko lineāro kustību un rotāciju pārliecinoši nodot dāmai ar sava auguma valodas palīdzību.

Deja sagādās abiem partneriem apmierinājumu un estētisku baudu tikai tad, ja veidosies veiksmīga partneru sadarbība vadīšanas un sekošanas veidā.


Vadīšana.

Vadīšanas un sekošanas procesu var salīdzināt ar telefona sarunu. Jo labāks savienojums un mazāk traucējumu, jo vieglāk sarunāties. Savienojums dejās ir jebkurš fiziska kontakta punkts kādā no deju pozīcijām. Taču nepietiek, ja šajos punktos abu partneru rokas vai augumi vienkārši saskaras. Savienojumam ir jābūt: a)tonusā, tas nevar būt ļengans; b)aktīvam, elpojošam, dzīvam, elastīgam, signālus raidošam un saņemošam, nevis pasīvam; c)savstarpējam – lai sarunātos, ir vajadzīgi divi.

Nav pareizi kunga sadoto kreiso roku ar dāmas labo roku, ritmā šūpot vai kratīt. Kreisās rokas “pumpēšana” iznīcina jebkādu iespēju veikt ar to vadīšanu, jo dāmas labā roka tūlīt kļūst ļengana.

Vadīšanas likumi.


  1. Lai vadītu deju, kungam ir labi jāpārzina dejas pamata kustības, un jāsaprot, ko nozīmē improvizēt.

  2. Pirms sākt deju, kungam jāsagatavojas virzīt savu augumu kā viengabalainu veselumu.

  3. Lai norādītu partnerei, ar kuru kāju būs jāsāk dejot, jāpārnes savs auguma svars uz otru pēdu, caur roku „rāmi” liekot dāmai sajust šo nelielo auguma kustību sānis

  4. Uzsākot deju, pirmais solis jāizpilda uz takts pirmā, akcentētā sitiena, vēlams muzikālās frāzes sākumā. Deju vienmēr uzsāk kungs!

  5. Visas dejas laikā kungs seko mūzikas ritmam, tempam un taktsmēram, pārliecinoši iekļaujas tajos ar savām kustībām, rosinot dāmu pielāgoties savai ritmiskajai interpretācijai.

  6. Deja vienmēr jāsāk ar vienkāršiem pamata soļiem, pēc tam var pamazām pievienot figūras.

  7. Lai varētu vadīt partneri, kunga rokām ir jābūt tonusā, ar nelielu spiedienu pret partneres augumu vai rokām. Kunga labajai plaukstai jāizdara spiediens uz dāmas kreiso lāpstiņu un krūšu kurvi, nav pareizi izdarīt spiedienu uz dāmas muguras mīkstajiem audiem.

  8. Kungam ir jāzina visi nepieciešamie signāli, lai bez vārdiem norādītu dāmai pozīciju un virzienu maiņu un to, kādi soļi vai figūras būs jādejo turpinājumā.

  9. Kungs vada dāmu ar sava auguma un roku kustībām noteiktā virzienā, ar attiecīgu auguma sasprindzinājumu un spiediena izmaiņām plaukstās vai plaukstu daļās kungs rosina dāmu mainīt kustības virzienu vai pozīciju attiecībā pret partneri.

  10. Partnere ir jāatbalsta un jāvada ar pārliecību. Kungs nedrīkst vadīšanas procesā būt kautrīgs vai slābans.

  11. Vadīšana jāuzsāk neliela impulsa veidā īsi pirms nodomātās kustības vai soļa, tas ir, katras iepriekšējās figūru daļas beigās. Pāreja uz jaunu pozīciju vai satvērienu notiek katras iepriekšējās figūras beigās, pēc kunga iniciatīvas.

  12. Ar pēkšņu auguma vai roku sasprindzinājumu jāreaģē uz piepeši radušos šķērsli (citu dejotāju pāri) nodomātās figūras izpildījumam, lai pauzētu vai pārietu uz pamata kustību, un figūru turpinātu pēc tam, kad šķērslis būs zudis.


Sekošana

Sekot partnerim nav iespējams, vērojot viņa kāju kustības, jo vadīšanai un sekošanai ir jānotiek vienlaicīgi, vienā un tajā pašā ritmā. Sekot nozīmē dejot tieši to, ko kungs vada. Ja viņš nevada vai vada vāji, sekotājai vadība nav jāpārņem savās rokās, bet jāvēro partnera pleci, lai noteiktu, uz kuras kājas atrodas kunga svars.

Sekotāja, kura izpilda 90 grādu pagriezienu, ja partneris vada viņu pagriezties tikai par 45 grādiem, ne tikai nepalīdz partnerim, nedz arī demonstrē savu vieglo vadāmību, bet tieši otrādi, padara kunga uzdevumu daudz grūtāku. Dāmas atbildei uz kunga vadību ir jābūt adekvātai, vai nedaudz mazākai, tas dos vadītājam iespēju spēcīgākai vadībai.

Bieži sastopama dāmas kļūda ir patvaļīga grozīšanās, šūpošanās, vai kratīšanās, ja viņas partneris to nedara. Partnerim vadīt ļoti traucē arī partneres nepamatota galvas grozīšana.


Sekošanas likumi:


  1. Nekad neuzsāciet un nenobeidziet deju pati pēc savas iniciatīvas, nekad neuzsāciet jaunu kustību vai figūru pati pēc savas iniciatīvas.

  2. Lai kungam būtu iespējams vadīt dāmu, viņai savā augumā ir jāsaglabā neliela pretestība attiecībā pret sava partnera satvērienu un viņa vadīšanas kustībām.

  3. Sevišķi svarīgi ir izjust nelielu spiedienu savā kreisajā lāpstiņā pret kunga labo plaukstu.

  4. Esiet uzmanīga attiecībā pret partnera vadīšanu, nenokavējiet, taču arī neaizsteidzieties tai priekšā. Izpildiet savas kustības sinhroni ar mūziku un sava partnera kustībām! 

  5. Reaģējiet uz vadīšanas impulsiem, pati nobeidziet partnera izvēlēto kustību, negaidot. lai partneris jūs ar varu noliktu vajadzīgajā vietā. 

  6. Atbildiet pati par savu auguma svaru, tā noturēšanu un pārnešanu soļos no vienas kājas uz otru, negulstieties uz partnera rokām.

  7. Pārziniet sabiedrisko deju pamata kustības, to ritmu un dažas vienkāršākās figūras.

  8. Pārziniet un protiet atšķirt un izpildīt vadīšanas signālus uz specifiskām kustībām un pozīcijām.

  9. Virzoties atmuguriski, esiet nevis “bloķējoša” bet “ielūdzoša”, tas nozīmē, ar savām kustībām sakiet partnerim: “lūdzu ienāc manā telpā, apciemo mani šeit”, tas padarīs kunga virzīšanos uz priekšu vieglāku.

  10. Virzoties uz priekšu, neesiet “bremzējoša”, bet “virzoša un vadoša”, jo tagad Jūs esat atbildīga par pāra virzīšanos.

  11. Ja partneris virzās atmuguriski, un aiz viņa ir šķērslis, dāmas uzdevums ir viņu par to brīdināt, viegli saspiežot viņa labo plecu vai augšdelmu. Ja šķērslis ir viņa kreisajā pusē, dāmas pienākums ir viegli saspiest viņa kreiso roku.


©Dainis Liepiņš 2015


Comments